Meditatīvs, skaņām piesātināts ceļojums pa ievainotu zemi, kurā līdzās pastāv skaistums un posts. Krievijas iebrukums Ukrainā ir traģēdija ne tikai cilvēkiem – karš iegravē vardarbības pēdas zemē un ietekmē visas dzīvās būtnes. Idilliskajām dabas ainām pretstatā spokojas pelniem noklāti meži, saspridzināti lauki un aprūsējuši bruņumašīnu skeleti, tomēr pat te dabas ritējums nav apturams: gadalaiki mijas un apdedzinātajai zemei cauri spraucas zāles stiebri.

Grūtos laikos svarīgi ieraudzīt tos, kuri nepaliek malā: tā filmā klusi un mērķtiecīgi pārvietojas atmīnētāji, mirstīgo atlieku meklētāji, vides aizstāvji un dzīvnieku glābēji. Notiek atjaunošanās – lēni, neatlaidīgi. Bez dialogiem un pavadošiem komentāriem Divia izskan kā metafiziska simfonija, kurā zeme un dzīvās būtnes ir iznīcības un atjaunotnes liecinieki. 

Filma bez dialogiem.

Tiek lēsts, ka Ukraina šobrīd ir mīnētākais reģions pasaulē. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma skarta aptuveni ceturtā daļa valsts teritorijas, un atmīnēšana aizņems vairākas desmitgades. Sprādzienu bīstamība ietekmē dzīvi laukos, zemkopību, cilvēku un dzīvnieku ikdienu, piemēram, iespējas iet mežā ogot un sēņot. Meklējot iespējas izmantot mīnēto zemi, dažviet iekārtotas bišu dravas.