2022. gada februārī ukraiņu dokumentāliste Alisa Kovalenko nolēma pildīt sev doto solījumu un brīvprātīgi pieteicās Ukrainas armijā. Viņa atvadījās no sava piecus gadus vecā dēliņa Teo un devās uz fronti. Šai filmai nekad nebūtu vajadzējis tapt, tomēr tā radās, lai kara šausmu un briesmu priekšā saglabātu pierādījumus par mātes nezūdošo mīlestību pret savu bērnu.

Intīmās video dienasgrāmatās un poētiskās vēstulēs, kas adresētas Teo pieaugušā vecumā, Kovalenko filmā tver kara postošo realitāti un reflektē par savu izvēli dienēt. Filmā parādīts gan iznīcības haoss, gan cīņu biedru draudzīgās attiecības, savstarpējais atbalsts un saikne ar mīļajiem tālumā. Manu mīļo Teo ir reizē mātes mīlestības apliecinājums un kara filma, kurā režisores personīgais stāsts savijas ar plašāku vēstījumu par vajadzību cīnīties, lai nākotnes paaudzēm atkal būtu iespēja dzīvot mierā. 

Ukraiņu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā.

Ukrainas bruņotajos spēkos dien vairāk nekā 60 000 sieviešu, tie ir apmēram 7% karavīru. 2025. gada februārī Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka piektā daļa pieteikumu armijas rekrutēšanas centros saņemti no sievietēm. Latvijā sieviešu īpatsvars bruņotajos spēkos ir ap 18%, un tas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO dalībvalstīs.